Gruzija atrodas rietumu un centrālā Aizkaukāza daļā. To ieskauj pamata Kaukāza kalnu grēda no ziemeļiem, vidējā augstuma kalni no austrumiem un dienvidiem un Melnā jūra no rietumiem. Visā valsts vēsturē, gruzīni lielākoties ir dzīvojuši šajā teritorijā. Gruzijas robežas laika gaitā nemitīgi mainījās, paplašinoties un saraujoties, kas ir veidojis bāgātīgu, notikumiem piesātinātu vesturi. Centrālās Gruzijas reģiona nosaukums ir Kartli, kas ir devis nosaukumu ne tikai tautai – "kartveli", bet arī pašai valstij – "Sakartvelo”.

Gruzīni ir viena no vissenākajām tautām pasaulē. Trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras pastāvēja vienota gruzīnu valoda. No pamatvalodas vēlāk atdalījās 2 mutiskās valodas – svānu (2. gt. p .m. ē.) un megrēļu (1. gt. p. m. ē.). Neskatoties uz to, ka gruzīnu valoda ir ļoti sena, viņa lieliski ir adaptējusies moderno laiku izmaiņām, nezaudējot savu bagātīgās literārās valodas skaitumu un lieliski spējot konkurēt ar aizguvumiem no citām valodām.

Gruzijas atrašanās dažu tirdzniecības ceļu krustcelēs, dabas bagātība un klimata labvēlība vienmēr kalpoja par svarīgāko mērķi iekarotājiem, tomēr tūkstošiem gadu šeit mītošā tauta spēja saglabāt gan savu teritoriju, gan kultūru, gan valodu. Nepakļaušanās, drosmīgums, bet tajā pašā laikā tolerance pret citām valsts teritorijā mītošām nacionālajām minoritātēm, draudzīgums pret visiem kaimiņiem – tā ir fenomenālā spēja, kas droši vien arī padarījusi Gruzijas tautu par gadsimtiem neuzvarāmu.